NODARBĪBAS PIEAUGUŠAJIEM
Duanela kino skolā tiek uzņemti jauni dalībnieki pieaugušo grupā!
Pavasara cikls pieaugušajiem veltīts tā dēvētajam modernisma kino. 20. gs. 50. un 60. gados īpaši Eiropā top filmas, kurās parādās cita veida stāsti (reizēm stāsta pat nav), līdz tam laikam neredzēti varoņi, pārsteidzoša ir arī filmu estētika. Šīs filmas ir daudz abstraktākas, tām raksturīgs subjektīvisms un refleksija. Interesantas pārmaiņas skar arī kino žanrus. Tādi režisori kā Federiko Fellīni, Luijs Bunjuels, Mikelandželo Antonioni, Ingmars Bergmans, Luijs Mals un citi meistari liek žanriem pārkāpt līdzšinējās “klasiskā kino” robežas, transformēties un iegūt jaunu un nozīmīgu nospiedumu kino vēsturē.
Laipni gaidīti visi interesenti, neatkarīgi no priekšzināšanām!
Pasniedzēji
Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.
-
Daniela Zacmane
Kino kritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja
-
Žulijens Nuhums Kulibali
Kino kurators un publicists
-
Dita Šķēle
Kino pētniece
Nodarbību plāns pieaugušajiem
Lekcijā uzmanības centrā būs divi žanri – melodrāma un drāma. Melodrāma, iespējams, ir dzīvotspējīgākais žanrs. Reģistrējot laikmeta pārmaiņas, tas mainās arī pats. Modernās melodrāmas centrā nereti ir eksistenciālās krīzes skarti varoņi, kuriem īsti nav mērķa, taču viņus pavada neizskaidrojams satraukums. Līdzās modernisma melodrāmai filmu pētniecībā tiek izcelta drāma, kā specifisku tās pazīmi norādot, ka tā ir "slēgtas situācijas" drāma. Luija Bunjuela, Sidnija Lumeta, Romana Poļanska un vairāku citu režisoru filmās tās varoņi vārda tiešā nozīmē tiek ierobežoti kādā telpā, piemēram, istabā, vilcienā vai laivā. Fiziskā ieslēgtība rada spriedzi un izgaismo cilvēku īpašības, kuras paliktu latentā stāvoklī jebkurā citā ātri pārejošā situācijā.
Kino zinātnieks Deivids Bordvels kā svarīgu detektīva elementu min zināšanas; skatītāja zināšanu par notiekošo dozēšana, manipulēšana ar tām rada intrigu un spriedzi. Taču modernisma izmeklēšanas filmā šādu zināšanu skatītājam reizēm nav vispār, jo pats protagonists nemaz nezina, ko meklē. Spilgts modernisma detektīvs ir, piemēram, Mikelandželo Antonioni filma "Piedzīvojums". Modernisma pētnieks A. B. Kovāčs norāda ka šī ir maksimālā galējība, līdz kurai sižetiski var iet izmeklēšanas filma, tas ir, šeit nav nozieguma, nav mistērijas. Pāreju uz modernisma stilistikai piederīgu izmeklēšanu (šajā gadījumā no jaunā viļna un arī film noir stilistikas) var saskatīt, piemēram, režisora Luija Mala filmā "Lifts uz ešafotu". Lekcijā notiks modernā detektīva izmeklēšana, sekojot pa pēdām teorijai un praksei.
Ceļojumos dodas arī modernisma filmu varoņi. Kino pētnieks Andrāšs Bālints Kovāčs izšķir divus ar kustību saistītus modernisma žanrus: klejojuma filmas un mentālā ceļojuma filmas. Klejojuma filmās mērķis nav, lai varonis kaut kur nokļūtu, bet gan izpētīt protagonista iekšējo pasauli. Fransuā Trifo “400 sitienos” tās varonis Antuāns Duanels ir pastāvīgā kustībā, nemitīgi, pamatā skriešus, pārvietojas arī Tonija Ričardsona “Gargabalnieka vientulības” jaunais cilvēks un tā joprojām. Cita veida, uz iekšpusi vērstos ceļojumos savukārt dodas tādu filmu kā “Pērn Marienbādē”, “8 ½” vai “Zemeņu lauks” varoņi. Atšķirībā no ceļojumu filmām, darbība šeit notiek pamatā varoņu iedomās un apmeklētas tiek nevis reālas lokācijas, bet gan dīvainākie un tumšākie prāta nostūri.
Īpaši 20. gs. 60. gadu otrajā pusē attīstījās satīras un žanra parodijas formas, kurām raksturīgs pārspīlējums un absurds. Parodijās tika atdarinātas un kariķētas vesternu, vēsturisko filmu, trilleru un citu žanru stilistiskās un tematiskās konvencijas, kas apliecina šīs modernisma kategorijas refleksīvo formu. Satīra kļuva īpaši populāra tajās Eiropas valstīs, kurās bija attīstīta tās literārā tradīcija, piemēram, Francijā, Anglijā un Čehoslovākijā. Lai atceramies, piemēram, Miloša Formana “Ugunsdzēsēju balli”! Šķietami nopietnais pasākums pamazām kļūst par absurdu un traģikomisku piedzīvojumu virkni, kas atmaskos daudzas valsts līmeņa nejēdzības. Kā parodija, ja ieskatās, var tikt skatīts, piemēram, mūzikls “Šerbūras lietussargi”, tas ir, kino kādā brīdī sasniedz to domāšanas teritoriju, kurā jebkurā žanrā var atļauties pasmieties pats par sevi.
Pateicoties formas pamatprincipam – klajai un rosīgai autora klātbūtnei, iespējams apgalvot, ka kino eseja ir intīmākā, politiskākā un intelektuāli izaicinošākā izpausme kinematogrāfā. Tās valdzinājumu spēcina arī satura un formas ietilpība. Lai arī kino eseja balstās senā literārajā tradīcijā un atsevišķos aspektos figurē jau kino vēstures sākumposmā, prakse skaidrākas aprises un plašāku ievērību gūst 40. gados un kļūst par tipisku vēlīnā modernisma parādību. Lekcijā tiks iezīmēts kino esejas formas ģenēzes process laika posmā no 1940. līdz 1960. gadiem, kā arī raksturotas kino esejas tematiskās un stilistiskās pazīmes. Īpaša vērība tiks veltīta dažādām kino esejas gramatikai fundamentālās valodas un attēla mijiedarbības variācijām, kurās aizkadra balss komentē, pasvītro, iebilst, noliedz vai kā citādi ietekmē redzamā nozīmi.
Abonementa cena uz visām nodarbībām pieaugušajiem ir 70,00 Eur.
Aicinām pieteikties neatkarīgi no to priekšzināšanām.
Pieteikties kino skolai iespējams līdz 21. janvārim. Vietu skaits ierobežots.