Spēlējot mirušo

Ja ir kāds cilvēks, kuru Metjū Lensits nespēj izdzīt no prāta, tad tas ir viņa tēvocis Hārvijs. Tumši riņķi zem acīm, bāls, akls ar amputētām kājām. Tāpat kā Hārvijs, arī režisors sirgst ar diabētu. Slimības gaita tiek uzraudzīta, bet viņu turpina nomākt jautājums: cik daudz laika vēl palicis?

Aizrautīgs ķermeņa šausmu žanra fans jaunībā, viņš bailes pārvērš filmā – inscenē sevi vai drīzāk diabētu kā zombiju, vampīru, nemitīgi klātesošo monstu. Metjū iesaista ģimeni savās fantāzijās un ar vecāko meitu izspēlē vīzijas par gaidāmo ķermeņa sabrukumu, izmantojot visu mājās pieejamo grimu un specefektus.

Diabēta dokumentēšana ļauj ielūkoties mūsdienu ģimenes dzīvē ar diviem maziem bērniem un partneri, kura parasti ar līdzjūtību līdzdarbojas vīra pārdzīvojumos. Režisora pieeja apzināti pārkāpj robežas, atver miesu, dvēseli un durvis skatītājam, kā rezultātā gūstam komisku un reizēm satraucošu pašizziņu.

Pēc filmas sarunu ar režisoru vadīs kino režisors Jānis Ābele.