Kvīrs

1950. gads. Viljams Lī (Daniels Kreigs), amerikāņu imigrants Mehiko, lielāko daļu laika pavada gandrīz pilnīgi viens, ja neskaita tikšanās ar dažiem citiem nelielās amerikāņu diasporas pārstāvjiem. Kad viņš satiek Jūdžīnu Alertonu, bijušo armijnieku, kurš nesen ieradies pilsētā, viņam pirmo reizi mūžā šķiet, ka varbūt beidzot izdosies dibināt intīmu saikni ar kādu.

Lukas Gvadanjīno filmu “Sāncenši”, kas iznāca pagājušajā gadā, raksturoja rotaļīgs juteklīgums. “Kvīrs” ir gluži pretējs - šī filma ir vienlaikus izsmalcināti skaista un tīši atturīga, tā ievēro distanci gan starp varoņiem, gan auditoriju. Tā nav mīlestības vai kaisles apliecinājums, tā liek pievērsties identitātes noslēpumiem. Filmas režisors kā neviens cits māk izjaukt un no jauna pa vienam kadram uzbūvēt pasauli, pa ceļam to izmainot un nepadarot par realitāti, bet par kaut ko sapnim, atspulgam, replikai līdzīgu.